Atradums

Interneta vietne vesture.eu kapitālismu skaidro kā apzīmējumu „sabiedriskai iekārtai, industriālā tirgus ekonomikas sistēmai, kurā sociālo attiecību pamatā ir privātīpašuma kapitāla vairošanas intereses, t.i. sabiedrības pamatvērtība ir kapitāls un brīva tā lietošana.” Jēdziens kapitālisms, kā minēts vesture, ieviests līdz ar Zombarta darbu „Modernais kapitālisms” („Der moderne Kapitalismus”) 1902. gadā. 20. gadsimta pirmajā pusē termins sastopams visā Rietumeiropā un ASV. Kapitālisma ideoloģija jeb brīvais tirgus Ādama Smita pieņēmumos stāsta par „neredzamo tirgus roku”, kurai darbojoties, kapitālisms regulē pats sevi un līdz ar to pārvar jebkuru krīzi bez valsts iejaukšanās. Preču pārpilnības solījums un praktiski neierobežotā indivīda ekonomiskā izaugsme darīja kapitālisma jēdzienu patīkamu plašām ļaužu masām, iespējojot tām komfortu un sociālo nodrošinātību neiegrožotos apmēros.

Lai gan kapitālisma kā sistēmas attīstība sākusies tikai 16. gadsimtā, kapitālistisku institūciju iezīmes eksistēja jau antīkajā pasaulē, bet kapitālisma nozīmes pieaugums redzams vēlajos Eiropas viduslaikos. Kapitālisma pirmā straujākā kustība sākās ar Anglijas audumu ražošanas industrijas attīstību 16., 17., un 18. gadsimtos. No iepriekšējām sistēmām kapitālismu atšķīra pārprodukcijas izmantošana ražošanas kapacitātes palielināšanā, kas agrāk tika ieguldīta tādos ekonomiski neizdevīgos pasākumos kā piramīdu un katedrāļu celtniecība. Sākot ar 1800. gadu, iepriekšējo gadsimtu pastāvīgā kapitāla akumulācija tika investēta praktiskā tehnisko zināšanu pielietojumā Industriālās revolūcijas laikā. 19. gs. politiskā liberālisma noteikumi paredzēja brīvo tirdzniecību, sabalansētus budžetus un nabadzības apkarošanu, lai arī minimālos apmēros. Pirmais pasaules karš iezīmēja pagrieziena punktu kapitālisma attīstībā. Pēc kara starptautiskie tirgi saruka, zelta standartu (radies 19.gs.) aizstāja valstu regulētas nacionālās valūtas, sākās banku hegemonija no Eiropas līdz Amerikai, un daudzkāršojās tirdzniecības aizliegumi. Arī ekonomikas depresija 30.-ajos gados bija viens no faktoriem, kas lika apšaubīt kapitālisma kā ekonomikas sistēmas derīgumu, taču augšupeja pēc Otrā pasaules kara atkal liek domāt citādi.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *